AktualitātesAktualitātes-topNextGen

Projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” 2. žurnāls: Jaunākā informācija par projekta gaitu Ventspilī un Valmierā

Iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” (UIA) eksperts Fabio Sgaralji (Fabio Sgaragli) sniedz “jaunāko informāciju par dažām no interesantākajām projekta ietvaros veiktajām darbībām:

  • uz jauno paaudzi mērķēta mārketinga stratēģija, lai veicinātu jauniešus izvelēties izglītību IKT jomā;
  • kvalificētu speciālistu piesaistes programma ar mērķi Latvijai piesaistīt kvalificētus IKT jomas ekspertus;
  • vasaras karjeras nometnes jauniem cilvēkiem ar mērķi attīstīt līderību digitālajā laikmetā;
  • ārvalstu tiešo investīciju piesaistes programma, lai celtu vietējo kapacitāti, izmantojot ienākošās investīcijas;
  • inovatīvi izglītības tehnoloģiju risinājumi pēcvidusskolas profesionālās izglītības iestādēm.”

Kopsavilkums

Šī raksta tapšanas laikā, ņemot vērā epidemioloģisko izvērtējumu par arvien pieaugošajiem COVID-19 vīrusa izplatības riskiem, Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tādas pašas ziņas pienāk no citām Eiropas valstīm un daudzām citām vietām pasaulē: pandēmijas otrais vilnis smagi skar veco kontinentu un pakļauj iedzīvotājus arvien jauniem ierobežojumiem, kas šobrīd atsevišķās vietās pielāgoti viskritiskākajai situācijai. Šis ir bijis dramatisks gads, un tāds tas arī turpina būt.

Divas pašvaldības, Ventspili un Valmieru, kuras piedalās projektā “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas”, COVID-19 ir ietekmējis tāpat kā lielāko daļu Eiropas pilsētu. Tomēr neskatoties uz pandēmijas ietekmi, šīm pilsētām ir izdevies progresēt projekta ieviešanā. Šajā žurnālā vēršam uzmanību uz jaunāko informāciju par dažām no visinteresantākajām projekta ietvaros veiktajām darbībām:

  • uz jauno paaudzi mērķēta mārketinga stratēģija, lai veicinātu jauniešus izvelēties izglītību IKT jomā;
  • kvalificētu speciālistu piesaistes programma ar mērķi Latvijai piesaistīt kvalificētus IKT jomas ekspertus;
  • vasaras karjeras nometnes jauniem cilvēkiem ar mērķi attīstīt līderību digitālajā laikmetā;
  • ārvalstu tiešo investīciju piesaistes programma, lai celtu vietējo kapacitāti, izmantojot ienākošās investīcijas;
  • inovatīvi izglītības tehnoloģiju risinājumi pēcvidusskolas profesionālās izglītības iestādēm.

Projekta ietvaros plānoto pasākumu klāsts ir bagātīgs un visaptverošs; visas šīs darbības ir daļa no lielākas stratēģijas ar mērķi veicināt Latvijas spēju piedalīties globālajā digitālajā tirgū.

Šis žurnāls arī runā par izaicinājumiem, galvenokārt, protams, COVID-19. Neskatoties uz pandēmijas radītās krīzes apdraudējumu šai iniciatīvai, komanda ir spējusi turpināt darbu un sasniegt lielāko daļu plānoto mērķu, lai gan ar kavēšanos, kas saistīta ar loģistikas pārtraukumiem un taktiskām izvēlēm, atliekot kādas darbības sakarā ar krīzi.

1. Projekta jaunumi

1.1. Ievads

Šī raksta tapšanas laikā, ņemot vērā epidemioloģisko izvērtējumu par arvien pieaugošajiem COVID-19 vīrusa izplatības riskiem, Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija, kas ir spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim, lai ieviestu striktus medicīniskās drošības pasākumus, vienlaikus nodrošinot valsts iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu, un ļautu iedzīvotājiem saņemt nepieciešamākos pakalpojumus. Apzinoties, kādu ietekmi ārkārtējās situācijas pasākumi var atstāt uz ekonomiku un sabiedrību, tiek ieviesti atbalsta mehānismi darba devējiem, darbiniekiem un tām sabiedrības grupām, kuras visticamāk ietekmēs vīrusa ierobežošanai pieņemtie pasākumi.

Tādas pašas ziņas pienāk no citām Eiropas valstīm un daudzām citām vietām pasaulē: pandēmijas otrais vilnis smagi skar veco kontinentu un pakļauj iedzīvotājus arvien jauniem ierobežojumiem, kas šobrīd atsevišķās vietās pielāgoti viskritiskākajai situācijai. Šis ir bijis dramatisks gads, un tāds tas arī turpina būt. Pēc mazliet mierīgākas situācijas vasarā, kas mūs pārāk ilgi bija padarījusi nevērīgus, šobrīd mums jāsadzīvo ar mūsu visu uzvedības sekām. Kaut arī vakcīnas ir izstrādātas, daži eksperti paredz, ka vispirms jau to testēšana un pēc tam loģistikas jautājumi, normālā dzīvē ļaus atgriezties 2021. gada rudenī. Tāpēc izskatās, ka mūs sagaida vēl 12 mēneši, kuros būs grūti kaut ko prognozēt vai stabilizēt mūsu sociālās un ekonomikas sistēmas. Gan uzņēmēji, gan valdības mēģina tikt galā ar strauji mainīgajiem apstākļiem; globāla pandēmija savstarpēji atkarīgā pasaulē nākotnes plānošanu tālāk par vienu mēnesi parada ļoti sarežģītu, ja ne neiespējamu. Šī neskaidrība apvienojumā ar valstu ieviestajiem ierobežojumiem padara visu līmeņu politiku par grūti darbināmu sviru.

Šādā scenārijā pilsētas atkal ir uzmanības centrā, jo iedzīvotāju koncentrācija pilsētās veicina vīrusa izplatību. Taču pilsētas arī atrodas frontes līnijā COVID-19 krīzes novēršanā. Tām ir galvenā loma valsts mēroga pasākumu ieviešanā, kā arī vides nodrošināšanā pilna spektra un inovatīvu atveseļošanās stratēģiju izstrādei. Nesenais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais pētījums iezīmē pilsētu piedāvātos rīcības plānus īstermiņā un vidējā termiņā un sadala tos sešās kategorijās: i) sociālā distancēšanās; ii) darbavietas un pārvietošanās; iii) neaizsargātās sociālās grupas; iv) vietējo pakalpojumu nodrošināšana; v) atbalsts uzņēmējdarbībai un vi) komunikācija, izpratnes veidošana un digitālie rīki.

Digitalizācijas nozīmīgā loma ārkārtas risinājumos pandēmijas situācijā ir likusi daudzām pilsētām izmantot viedos pilsētas rīkus biežāk, vienlaikus saglabājot modrību un uzraugot inficēšanās riskus. Virtuālā vide kļūst vēl būtiskāka, jo tiek digitalizētas informācijas sistēmas, dalība procesos, kultūras pasākumi un pašvaldību pakalpojumi. Daudzi šī brīža steidzamie sociālie un ekonomiskie jautājumi, t.sk. ar COVID-19 saistītie, tiek risināti digitālajā vidē, un pandēmijas ilgtermiņa sekas tikai pastiprinās šo tendenci. 

Projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” piedāvātais risinājums perfekti atbilst pasaulē notiekošajam: digitālie rīki ir un būs arvien uzmācīgāka mūsu ikdienas daļa, un cīņa par vietējās ekonomikas izaugsmi būs atkarīga no pilsētu spējas izveidot vietējo ekosistēmu, kas palīdzētu uzvarēt šajā skrējienā. Divas projektā “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” iesaistītās pašvaldības, Ventspili un Valmieru, tāpat kā lielāko daļu Eiropas pilsētu ir skāris COVID-19. Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, šīs pašvaldības ir spējušas turpināt projekta aktivitātes. Kaut arī ir bijušas nelielas kavēšanās, viss plānotais ir ieviešanas stadijā, un lielākā daļa termiņu ir ievēroti. Kamēr šo divu pilsētu rīcību COVID-19 seku novēršanā apskatījām nesenā Zoom sapulcē UIA[2] iniciatīvas ietvaros, šajā žurnālā koncentrējamies uz projekta jaunumiem kopš iepriekšējā žurnāla un uz dažiem UIA iniciatīvas ietvaros noteiktajiem specifiskiem izaicinājumiem.

________________________________________

[1] “Pilsētu pieredzes (cīņā ar Covid-19)”, OECD, pēdējā atjaunošana 2020. gada jūlijā: https://www.oecd.org/coronavirus/policy-responses/cities-policy-responses-fd1053ff/

[2] https://www.uia-initiative.eu/fr/news/nextgen-microcities-zoomin-1-facing-covid19

1.2. Jaunākā informācija

Kopš 2020. gada janvāra, kad iznāca pirmais šī projekta žurnāls, pasaule ir mainījusies, taču projekta komanda ir spējusi paveikt lielāko daļu darbību, kaut arī dažas notika ar kavēšanos. Turpinājumā doti daži no interesantākajiem notikumiem.

Uz jauno paaudzi mērķēta mārketinga stratēģija

Viens no projekta mērķiem bija izstrādāt uz jauno paaudzi mērķētas mārketinga stratēģijas pēcvidusskolas profesionālajām izglītības iestādēm, projekta partneriem, lai risinātu Z paaudzes, kā arī mileniāļu un X paaudzes piesaistīšanas izaicinājumus. Profesionāla digitālā mārketinga satura (fotogrāfijas, video, infografiki, u.c.) un tā izplatīšanas, izmantojot atbilstošus sociālos medijus (Facebook, YouTube, LinkedIn, u.c.), mērķauditorija ir Latvijas un ārvalstu studenti. Projekta partneri uzlabo savas tīmekļa vietnes, lai tās kļūtu par inovatīviem saziņas rīkiem ar potenciālajiem studentiem. Šī pieeja atbilst vienam no projekta galvenajiem mērķiem, t.i. arvien vairāk jauno cilvēku sagatavošana darba tirgum, kurā ļoti būtiskas ir IKT prasmes.

Viens no šīs pieejas īstenošanas piemēriem saistīts ar vienu no projekta partneriem – Valmieras tehnikumu, un reklamē to kā pirmo izvēli pēc pamatskolas pabeigšanas salīdzinājumā ar vispārējās vidējās izglītības iestādi. Stratēģijas mērķis ir piesaistīt studijām vairāk jauniešu pēc pamatskolas, un plānotais sasniedzamais pieaugums ir +5% gadā.

Tehnikums ir noslēdzis līgumu ar mārketinga aģentūru McCANN Riga, kura izstrādāja mārketinga stratēģiju. Mārketinga stratēģija tika izstrādāta, izmantojot līdzdalību veicinošus pasākumus. Viens līdzdalību veicinošs seminārs tika noorganizēts šī gada (2020.) 20. janvārī tehnikumā. Kopumā seminārā piedalījās 14 tehnikuma pārstāvji, izklāstot savu viedokli dažādiem klausītājiem. Dalībnieku vidū bija skolu direktori, direktoru vietnieki, metodiķi, pasniedzēji, studentu padomes pārstāvji, projektu vadītāji, kopmītņu pārstāvji un sabiedrisko attiecību speciālisti. McCANN Riga prezentēja jaunās identitātes grafiskā dizaina variantus. Diskusiju un balsošanas rezultātā sauklis “Viss ir tehnikas jautājums” tika atzīts par visatbilstošāko jaunajai vizuālajai identitātei. 

Nākamais seminārs tika organizēts 6. februārī McCANN Riga birojā, un tajā piedalījās tie paši 14 dalībnieki, kuri piedalījās iepriekšējā. Aģentūra iepazīstināja ar uz jauno paaudzi mērķēto mārketinga stratēģiju un jauno identitāti, un tās tika vēl papildinātas, ņemot vērā saņemtās atsauksmes. 24. februārī aģentūra prezentēja jauno identitāti visiem tehnikuma studentiem un pasniedzējiem un saņēma ļoti labas atsauksmes.

Pēc stratēģijas gala versijas pabeigšanas, Valmieras tehnikums uzsāka tās reklamēšanu āra reklāmas stendos, sociālajos tīklos un ar citiem reklāmas materiāliem.

Zemāk dotas dažas saites, kurās redzama jaunā identitāte:

Arī Ventspils Augstskolas mārketinga stratēģija tika atbilstoši īstenota visa gada laikā, kaut arī sākotnējā kampaņas palaišana tika atlikta sakarā ar COVID-19. Kavēšanās ietekmi mazināja “atvērto logu” kampaņa, kuru apmeklēja ap 60 potenciālo studentu. Pasākums notika tiešsaistē, izmantojot BigBlueButton tiešsaistes platformu, kas tika pielāgota Augstskolas vajadzībām. Ieinteresētajām personām bija iespēja iepazīties ar Augstskolas darbību, tās piedāvātajām iespējām un fakultātēm, uzklausīt absolventu un studentu atsauksmes. Dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes tiešsaistē reāllaikā. Sakarā ar COVID-19 ierobežojumiem tiek plānots, ka kampaņa tiks turpināta caur tiešsaistes pasākumiem. Mārketinga kampaņa tika veicināta, piesaistot 8 jaunus influencerus, kuri saņem finansiālu atlīdzību par vismaz 7 ierakstiem mēnesī, kuros dalās savā ikdienas pieredzē ar potenciālajiem jaunajiem studentiem. Influenceru piesaiste tiek uzskatīta par veiksmes stāstu un tiks turpināta līdz projekta beigām.

Kvalificētu speciālistu piesaiste

Šī gada martā projekta ietvaros tika atklāta plānotā tiešsaistes platforma IKT talantu piesaistei no citām valstīm. Platformā pakāpeniski tiks integrēti rīki prasmju saskaņošanai, darba un izglītības iespēju meklēšanai, mājvietas un citu pakalpojumu izpētīšanai arī ģimenes locekļu vajadzībām. Tiešsaistes rīks kalpos par atvērtu platformu arī citām Eiropas mazajām pilsētām, kuru izmantot, lai risinātu nepieciešamo cilvēkresursu piesaisti un apmācības visā Eiropā.

Šī platforma ir daļa no lielākas atbalsta programmas “kvalificētu speciālistu piesaistei”, kas tiks ieviesta projekta ietvaros. Vienlaikus ar IKT stratēģijas ieviešanu Ventspils pilsētas dome ir izveidojusi jaunu vietni LIVIN sadarbībai ar Ventspils darba devējiem un augsti kvalificētiem darbiniekiem, kuri ir ieinteresēti strādāt un dzīvot Ventspilī. Tās mērķis ir izveidot vienotu, pilnībā integrētu darbā pieņemšanas, saskaņošanas, migrācijas un integrācijas pakalpojumu, kas paredzēts mikrovidei un var tikt pielāgots arī citām Eiropas mazajām pilsētām. Pilotprojekta mērķis ir piesaistīt 100 augsti kvalificētus IKT un citu nepieciešamo jomu profesionāļus.

Programma piedāvā informatīvu atbalstu ģimenēm, kuras pieteikušās izveidotajā kontaktpunktā. Tā arī piedāvā bezmaksas latviešu valodas kursus reemigrantiem/emigrantiem, kā arī integrācijas iespējas jaunajiem iedzīvotājiem/imigrantiem. Tiek izstrādāti specifiski mārketinga pasākumi kontaktpunkta reklamēšanai, piemēram, “Atvērto durvju pēcpusdiena”, kuru iedzīvotājiem organizēja Imigrantu centrs, un video par izglītības iespējām Ventspilī, karjeras izaugsmes veicināšanas iespējām Ventspilī un atbalsta programmu kvalificētu speciālistu piesaistei.

Zemāk dotas dažas saites uz video:

Vasaras karjeras nometnes

Otrā vasaras karjeras nometne notika augustā, un tajā piedalījās 30 studenti. Plānotā programma tika pilnībā realizēta, piedāvājot dalībniekiem iespēju iepazīties ar dažādu nozaru profesijām un izkopt jaunas prasmes karjeras izaugsmei nākotnē.

Nometne notika otro gadu pēc kārtas. Pirmajā piedalījās 23 jaunieši, bet 7 no viņiem piedalījās atkārtoti otrajā reizē, jo vēlējās turpināt pašizglītošanās procesu un novērtēja nometnes sniegtās izaugsmes iespējas. Nometnes noslēgumā jaunieši uzsvēra, ka šī bija iespēja lietderīgi pavadīt brīvo laiku, gūt jaunas zināšanas, pieredzi un emocijas. Pozitīvas atsauksmes saņēma tikšanās ar profesionāļiem – personībām, kuras iedvesmoja, daloties savā dzīves pieredzē un zināšanās. Nometnes dalībnieki novērtēja, ka šīs nedēļas laikā bija iespējams satikt tik daudz cilvēku, kuriem patīk tas, ko viņi dara un ir laimīgi ar izvēlēto profesiju. Dalībnieki apmeklēja Valmieras bibliotēku, kurā integrētas digitālās tehnoloģijas un kas piedāvā plašas informācijas meklēšanas iespējas interneta medijos un datubāzēs; tā ir tikšanās vieta un tajā tiek organizēti dažādi interesanti pasākumi. Bibliotēkas apmeklējums bija iespēja izpētīt, kā digitālās tehnoloģijas izmaina situāciju daudzās nozarēs, tajā skaitā tradicionālajās. Nometnes aktivitātes tika plānotas pēc iespējas dažādākas, lai aptvertu plašu interešu spektru un sniegtu jauniešiem pietiekami plašu informāciju par dažādām nozarēm un profesijām. Nometnes aktivitāšu ietvaros jauniešiem bija iespēja darboties gan individuāli, gan grupās – mācīties sadarboties, attīstīt saskarsmes un vadības spējas. Dalībnieki tikās ar dažādām personībām, kuras dalījās ar saviem dzīves un karjeras ceļiem, piedalījās radošajās darbnīcās, devas ekskursijās, apmeklēja Valmieras tehnikumu un Cēsu Jauniešu māju, guva ieskatu pilsētas brīvprātīgo darbā, apguva programmēšanas un robotikas prasmes. Šāda plaša programma un intensīva pieredze sniedz unikālu iespēju attīstīt jauniešu tehniskās un sociālās prasmes, kas tik ļoti nepieciešamas digitālajā pasaulē.

Visas trīs augstāk minētās aktivitātes iekļaujas kopējā projekta paketē ar nosaukumu “Karjeras ieteikumi un talantu piesaistīšana”. Projekta uzdevums ir risināt jautājumus, kas saistīti ar cilvēkkapitālu, gan vietējo, gan ārvalstu, tādējādi veicinot talantu piesaisti, informētas karjeras izvēles veicināšanu un mūžizglītības lēmumu pieņemšanu. Projekta aktivitāšu mērķis ir speciālistu un talantu piesaiste, karjeras konsultācijas un uz jauno paaudzi mērķēts mārketings.

Ārvalstu tiešo investīciju piesaiste

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) šobrīd ir būtiskas jebkurai pilsētai, kura vēlas konkurēt globālajā tirgū. Tās ir viena ārvalstu uzņēmuma investīcijas vai kapitāla ieguldījumi vietējā ekonomikā un sniedz iespēju paātrināt vietējās ekonomikas attīstību, ieguldot ne tikai naudu, bet arī zināšanas un prasmes.

Tādējādi ĀTI piesaistes rezultātā tiek radītas jaunas darbavietas un uzlabotas iespējas izstrādāt inovācijas, galu galā veicinot ekonomiskās sistēmas konkurētspēju. 

Viens no projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” mērķiem bija radīt un ieviest stratēģiju ārvalstu investīciju piesaistei, un tika izlemts to paveikt, apvienojot divu projektā iesaistīto pašvaldību vietējās ekosistēmas. Laika posmā no 2019. gada augusta līdz 2020. gada janvārim Ventspilī notika 11 darba grupas tikšanās, kurās piedalījās pārstāvji no Brīvostas pārvaldes, pilsētas domes, Ventspils Augstskolas, Biznesa atbalsta centra un uzņēmuma Accenture. Visām pusēm sadarbojoties, tika izstrādāta ĀTI stratēģija un detalizēti izplānotas mārketinga aktivitātes. Ventspils domes pārstāvji piedalījās Kurzemes plānošanas reģiona ĀTI piesaistes apmācībās, kuru ietvaros tika prezentēta Ventspils izstrādātā ĀTI stratēģija un veicamie mārketinga pasākumi. Mārketinga kampaņas izstrāde un ieviešana tika uzticēta partneriem, kas ietvēra arī ĀTI tīmekļa vietnes www.startinventspils.lv izstrādi, ko paveica Ventspils Augstskolas Jaunuzņēmumu vadības studiju programmas studenti, un tā pieejama apskatei tiešsaistē.

Mārketinga plāns tika atjaunots, ņemot vērā COVID-19 radīto situāciju un ierobežojumus, un kampaņas tika atliktas uz gada beigām. Uzņēmējdarbības, industriju un investoru šī brīža prioritāte ir izdzīvot sagaidāmajā ekonomiskajā krīzē.

Izglītības tehnoloģiju (EdTech) risinājumi

Iniciatīvas UIA projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” mērķis ir parādīt, kā Eiropas mazās pilsētas var atrast savu vietu digitālajā laikmetā, kur cilvēkkapitāls spēj mainīt šo pilsētu spēju konkurēt par darbavietām un izaugsmi. Visā Eiropā notiek centieni risināt novecojošās populācijas, smadzeņu aizplūšanas un jauno talantu trūkuma radītās problēmas ārpus Eiropas lielākajām pilsētām kontekstā ar aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc digitālajos jautājumos izglītotiem, augsti profesionāliem darbiniekiem. Arī Latvijas mazās pilsētas piedzīvo smadzeņu aizplūšanu uz galvaspilsētu vai ārvalstīm, kas rada papildu šķēršļus vietējās ekonomikas attīstībai. No 2000. gada līdz 2010. gadam vairāk nekā 220 000 cilvēku emigrēja no Latvijas, un vidēji 38% bija vecuma grupā no 20-29 gadiem. Tā kā prasmju trūkums pieaug, un pieaug arī spiediens uz darba devējiem noturēt savus labākos darbiniekus, vietējām pašvaldībām jādara viss iespējamais, lai novērstu labāko kadru aizplūšanu un atgrieztu viņus atpakaļ.

Projekts paredzēts, lai risinātu prasmīgu darbinieku un augsta līmeņa speciālistu trūkumu mazajās pilsētās. Lai samazinātu prasmju neatbilstību, četri projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” partneri ievieš jaunas iniciatīvas, kur tehnoloģijas kļūst par jaunās paaudzes apmācību rīku, lai sagatavotu viņus darbam nākotnē. Par šīm inovācijām runājam rakstā, kurš pieejams šajā saitē.

2. Izaicinājumi

2.1. Projekts “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” COVID-19 apstākļos

Ņemot vērā apstākļus, kas ietekmē daudzas valstis visā pasaulē, nav iespējams nerunāt par COVID-19 ietekmi uz projekta ieviešanu. Tas, iespējams, ir bijis lielākais izaicinājums visiem šobrīd ieviešanas stadijā esošajiem UIA projektiem, jo ierobežojumi apgrūtina darbību, un projekta partneri un finansējuma saņēmēji risina daudz steidzamākas vajadzības un problēmas.

Šajā kontekstā projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” ietvaros ir paveikts milzīgs darbs, lai pārvarētu šo izaicinājumu un turpinātu darbību, kaut arī ar kavēšanos, kas saistīta ar loģistikas pārtraukumiem un taktiskām izvēlēm, atliekot kaut ko sakarā ar krīzi.

Esam sagatavojuši dokumentālu video par COVID-19 ietekmi uz projektu “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas”, kas apskatāms šajā saitē.

Īpaši izaicinājumi

Saskaņā ar UIA ietvaru kompleksu inovatīvu projektu radītajiem izaicinājumiem ir septiņi kritēriji, kuri pilsētām jāņem vērā, plānojot un ieviešot izmaiņas. Šajā žurnālā esam atjaunojuši projekta statusu attiecībā uz šiem septiņiem kritērijiem.

Izaicinājums Novērojumi
1.Ieviešanai nepieciešamā vadība

Izaicinājuma līmenis

 

Projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” komandas prasmju dažādība ir vissvarīgākais priekšnoteikums, kas nepieciešams komandai, kas vada šādus sarežģītus inovāciju projektus. Komandu atbalsta arī politiskā vara, kas apzinās iniciatīvas stratēģisko nozīmi, it īpaši esošajos ekonomikas un sociālā klimata apstākļos. Neskatoties uz milzīgajiem pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, politiskā vara turpināja atbalstīt projektu. Tāpēc komandas uzdevums bija nenovērst uzmanību no projekta ieviešanas un koncentrēties uz pēc iespējas vairāk mērķu sasniegšanu. Tā rezultātā projekts tiek ieviests atbilstoši pārskatītajam atsevišķu aktivitāšu izpildes grafikam.
2.Publiskie iepirkumi

Izaicinājuma līmenis

 

Projekts “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” saņem ievērojamu daļu no budžeta, kas piešķirts tehniskā aprīkojuma iepirkumam izglītības tehnoloģiju risinājumu iegādei skolām un prototipēšanas darbnīcām (Makerspaces), kā arī daudzfunkcionāla pakalpojumu centra izveidei Ventspilī, kas ir izrādījies dubults izaicinājums, jo tas jāuzbūvē laikā un ievērojot iepirkumā noteiktās prasības attiecībā uz inovācijām. Sākumā izglītības tehnoloģiju aprīkojuma iepirkums kavējās, jo nav daudz pārdevēju, kuri spēj piegādāt prasīto inovatīvo aprīkojumu Latvijā. Papildus tam arī piegādes loģistikas ķēžu īslaicīgi pārtraukumi izraisīja kavēšanos. Šobrīd visi iepirkumu procesi notiek pēc plāna.
3.Integrēts starpdepartamentu darbs

Izaicinājuma līmenis

 

Abas projektā iesaistītās pašvaldības labi saprot funkcionālās specializācijas un izolācijas riskus organizācijas ietvaros un nodrošina labu savstarpējo sadarbību pilsētas departamentu starpā. Tas nozīmē, ka pašvaldības apzinās UIA iniciatīvas ietvaros piešķirto investīciju nozīmīgumu un iespējas, ko tās sniedz abām projektā iesaistītajām mazajām pilsētām. Turklāt daudz lielākās administratīvajās struktūrās daudz biežāk vērojama departamentu “izolācijas” politika, un gan Ventspils, gan Valmiera ar to nelielajām administratīvajām struktūrām to izjūt mazāk un var novērtēt “atvērtās” sadarbības kultūru.
4.Līdzdalību veicinošas pieejas ieviešana

Izaicinājuma līmenis

 

Šis risks COVID-19 krīzes laikā mainījies no “zema” uz “vidēju”. Projekta partnerība aptver plašu organizāciju spektru, kurām ir nepieciešamās papildu prasmes, lai nodrošinātu ļoti plašu aktivitāšu klāstu. Regulāras sanāksmes tiešsaistē ļauj partneriem saglabāt saikni ārkārtējās situācijas laikā un nodrošina labu projekta aktivitāšu izpildes koordinēšanu. Šis virtuālās koordinācijas modelis jau bija izstrādāts pirms ārkārtējās situācijas, jo komandas struktūras atrodas divās dažādās pilsētās. Šāds vadības modelis tādējādi ļāva komandai daudz elastīgāk risināt ārkārtējās situācijas radītās problēmas. Projekta komanda turpināja saziņu un darbību koordinēšanu, spējot nodrošināt projekta ieviešanu šajos sarežģītajos apstākļos.
5. Uzraudzība un izvērtēšana

Izaicinājuma līmenis

 

Projektā “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” atrunātas skaidras prasības attiecībā uz projekta rezultātiem un izstrādāts noteikts uzraudzības un izvērtēšanas process to novērtēšanai. Katram projekta partnerim noteiktas skaidras izpildes prasības, kuras tiek novērtētas, izmantojot kvalitatīvos un kvantitatīvos instrumentus (piemēram, aptaujas, pētījumus). Eksperti regulāri izvērtē projekta gaitu un iesniedz savus secinājumus. Koordinatori kopā ar ieviešamo aktivitāšu vadītājiem analizē konkrētās aktivitātes un rīkojas saskaņā ar secinājumiem, lai nodrošinātu pastāvīgu iekšējo procesu uzlabošanu.
6. Finansiālā ilgtspēja

Izaicinājuma līmenis

 

Visā projekta realizēšanas gaitā nav bijušas finansiālu grūtību pazīmes. Detalizēts galveno projekta elementu ieviešanas plāns ir ļāvis sasniegt rezultātu, uz kādu tika cerēts, lai turpinātu paredzēto pakalpojumu sniegšanu. Projekta budžets balstīts uz reālistisku plānoto izdevumu novērtējumu, lai nodrošinātu, ka ieviešanas fāzē nav nepieciešami papildu resursi. Pastāvīgā partneru saziņa tiešsaistē par budžeta izlietošanas jautājumiem apvienojumā ar partneru iepriekšējo pieredzi nodrošināja, ka neradās šādas papildu izmaksas.

Kaut arī otrais maksājums vēl nav saņemts, jo finanšu pretenzija tika iesniegta tikai oktobrī, un tā ir ļoti būtiska dažiem partneriem, projekta vadošajam partnerim (MUA) ir iespēja palīdzēt tiem partneriem, kuriem nepieciešams finansējums, lai turpinātu uzsāktās aktivitātes.

7. Komunikācija ar gala saņēmējiem

Izaicinājuma līmenis

 

Šāda veida projektu būtība ir apkopot un ņemt vērā mērķa lietotāju atsauksmes, ieteikumus un piedāvājumus. Vissvarīgākais tādu būtisku projektu, kāds ir projekts “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas”, realizēšanā ir iesaistīt iedzīvotājus piedāvātā risinājuma ieviešanā, jo projekta mērķa akceptēšana ir būtiska politiskā atbalsta saglabāšanai. Šajā sakarā projekta ietvaros ir ieplānota vērtīga komunikācijas kampaņa un piesaistīta vairāk nekā viena ārējā aģentūra, lai nodrošinātu tās ieviešanu. Divas ārējās aģentūras nodrošina atbalstu pēcvidusskolas profesionālās izglītības projekta partneriem “uz jauno paaudzi mērķētas mārketinga stratēģijas” izstrādē un ieviešanā, un vēl viena aģentūra piesaistīta, lai palīdzētu ar ĀTI piesaistes kampaņas izstrādi un ieviešanu.
8. Izaugsme

Izaicinājuma līmenis

 

Jau no projekta sākuma gan Ventspils, gan Valmiera ir plānojušas ieviest modeli, kas varētu kalpot tādam pašam mērķim citās mazajās pilsētās Eiropā un, iespējams, arī citur. Ir ļoti būtiski novērtēt projektu tā, lai aptvertu visas projekta aktivitātes. Tas ļaus izveidot standarta modeli, kas, ņemot vērā vietējās atšķirības, var palīdzēt citām Eiropas mazajām pilsētām vispirms to izprast un pēc tam kopumā vai daļēji mēģināt ieviest.

Mēs atbilstoši izvērtēsim, kā projekta komandai veiksies ar momenta saglabāšanas izaicinājumiem mainīgajā situācijā, un sniegsim attiecīgus ziņojumus par iespējamiem kavēkļiem un veidiem, kādos tiks risināti minētie izaicinājumi UIA iniciatīvas ietvaros.

3. Gūtās mācības

Saspīlējums starp pašvaldības departamentu un iestāžu funkcionālo specializāciju no vienas puses, un starpdepartamentu sadarbība un saskaņošana, kas nepieciešama projekta ieviešanai no otras puses, ir radījuši izaicinājumus projekta vadībai. Komanda ir spējusi nodrošināt darbību organizācijas ietvaros, nodibinot sadarbības attiecības ar galvenajiem darbiniekiem galvenajos departamentos, katrā situācijā spējot atrast kopīgu valodu. Tas bija iespējams, pateicoties abu iesaistīto pašvaldību labas sadarbības kultūrai. Taču lielā mērā to arī nodrošināja projekta vadītāja un visas komandas spēcīgās vadības prasmes.

Attiecības starp projekta partneriem ir bijis būtiskākais veiksmīgas projekta ieviešanas faktors. Jau no paša sākuma, sākot ar projekta izstrādi un iesniegšanu, tika piesaistītas daudzas organizācijas ar nepieciešamajām prasmēm. Tiek organizētas regulāras sanāksmes, lai informētu partnerus par kopīgajiem mērķiem un atbildību par projekta ieviešanu.

Plānojot vai izvērtējot veiksmīgu projekta ieviešanu, nedrīkst par zemu novērtēt labi plānotu un vienlaicīgi elastīgu partneru iesaisti, pielāgoties spējīgu projekta pārvaldību un labas vadības komandas spējas nodrošināt visu iesaistīto pušu sadarbību un motivāciju pat visgrūtākajos apstākļos. Galu galā sadarbība ir viena no lielākajām mācībām, tāpat kā fakts, ka inovācijas nozīmē jaunu lietu iedzīvināšanu, un cilvēkkapitālam tajā ir visbūtiskākā nozīme.

Secinājumi

Ventspils un Valmiera tāpat kā citas Eiropas mazās pilsētas piedzīvo divkāršus izaicinājumus: no vienas puses nepieciešamība nodrošināt pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem digitālajā jomā, atbalstot uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, un mazo un vidējo uzņēmumu spēja konkurēt globālajā arēnā; no otras puses nepieciešamība gan sagatavot nākamās paaudzes pavisam atšķirīgam darba tirgum, un vienlaicīgi piesaistīt speciālistus no ārpuses, risinot iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Šīs divas Latvijas mazās pilsētas uzņemas lielu risku: vadīt jauna un inovatīva risinājuma izstrādi nākamās paaudzes ekonomikas attīstīšanai Eiropas mazajās pilsētās. Projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” mērķis ir izstrādāt projektu pieprasījuma palielināšanai un atbalsta sniegšanai darba tirgum, vienlaicīgi strādājot pie vairākiem vietējās ekonomikas jautājumiem, mēģinot pāriet no uz rūpniecību balstītas ekonomikas uz digitālu ekonomiku.

COVID-19 paātrināja digitālās ekonomikas attīstības tempu, daudziem uzņēmumiem pārejot uz darbību tiešsaistē gan personīgu, gan profesionālu vajadzību un iespēju nodrošināšanai. Tāpat nekad iepriekš nav bijis labāks brīdis, lai palielinātu investīcijas kapacitātes izveidošanā, kas ļautu konkurēt šajā “nākamās paaudzes” ekonomikā. Šī iemesla dēļ projekta ieviešana Ventspilī un Valmierā tika turpināta, neskatoties uz pandēmijas krīzes radīto ietekmi. Komandas pieliktās pūles ir bijušas būtiskas, un viņu spēja pārvarēt šāda apmēra izaicinājumus kalpo par labu apliecinājumu projekta turpināšanai.

Eksperta žurnāls angļu valodā pieejams projekta kopējā mājaslapā –

https://www.uia-initiative.eu/en/news/nextgen-microcities-journal-2-get-update-about-ventspils-and-valmiera-project

Vairāk par projektu – https://developvalmiera.lv/next-generation-microcities-of-europe/

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” ietvaros. Šī ziņa atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.