fbpx

Pasākumā “Pēcpusdiena ar mēru” diskutē par izaicinājumiem darbaspēka piesaistē

Pasākumā “Pēcpusdiena ar mēru” diskutē par izaicinājumiem darbaspēka piesaistē

Piektdien, 14. septembrī, koncertzālē “Valmiera” norisinājās kārtējais pasākums “Pēcpusdiena ar mēru”, kurā Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks tikās ar pilsētas un apkārtējo novadu uzņēmējiem, lai diskutētu par nodarbinātību un darbaspēka piesaistes izaicinājumiem. Pēc Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras datiem, darbaspēka trūkums ir skāris jau 60% mūsu valsts uzņēmumu.

Kā atzina Jānis Baiks, nodarbinātības un darbaspēka piesaistes problēmai nav viena risinājuma, tādēļ ir nepieciešam likt kopā galvas daudzu jomu ekspertiem, lai radītu dažādus risinājumus, kad atbilst katras pilsētas, reģiona un uzņēmuma vajadzībām.

Lai raksturotu situāciju un rosinātu diskusiju, mērs informēja par darba tirgus stāvokli pilsētā.

28% no valmieriešiem nodarbināti rūpniecībā, 19% – tirdzniecībā, 13% – pakalpojumu jomā, 12% – kultūras, izglītības, veselības un sporta jomā, 11% – būvniecībā un 11% – nekustamo īpašumu nozarē.

Valmieras mērs šos datus vērtē pozitīvi, jo rūpniecības nozare ir ekonomikas mugurkauls. Nodarbināto skaita pieaugums šajā nozarē liecina par pilsētas ekonomikas stabilu izaugsmi un ilgtspēju.

Taču Valmiera nodrošina darbu ne tikai pilsētniekiem, bet arī daudziem apkārtējo novadu iedzīvotājiem. 75% valmieriešu strādā tepat pilsētā, savukārt daļu no atlikušajām darbavietām aizpilda citu pašvaldību iedzīvotāji. Gandrīz 70% Kocēnu un Beverīnas novada iedzīvotāju strādā Valmierā, 63% – Burtnieku novada iedzīvotāju, 46% – Naukšēnu novada iedzīvotāju, 14% – Rūjienas novada iedzīvotāju, 32% – Mazsalacas novada iedzīvotāju un 29% – Strenču novada iedzīvotāju.

Bezdarba līmenis Valmierā pēc NVA datiem uz 2018.gada 30.jūniju ir tikai 3%. Uz 1000 iedzīvotājiem Valmierā ir 1022 darbavietas. Šie dati raksturo to, kādēļ mēs pēdējā laikā runājam nevis par bezdarbu, bet par darbinieku trūkumu.

Šai problēmai ir vairāki risinājumi. Kā ilgtermiņa risinājums ir dzimstības palielināšana, taču tas nevar uzlabot pašreizējo situāciju ar darbinieku trūkumu. Turklāt pēc demogrāfu uzskata, jebkurā gadījumā Latvijas iedzīvotāju dabiskais pieaugums pat pēc visoptimistiskākā scenārija neļaus nodrošināt pietiekamu darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu nākotnē. Tādēļ ir jādomā, kādā veidā piesaistīt darbaspēku tepat Latvijā un no ārzemēm. Viens no variantiem ir piesaistīt Latvijas iedzīvotājus attīstības centriem, nodrošinot viņu pārkvalifikāciju un kāpinot darba ražīgumu, lai būtu nepieciešams mazāks darbiniekus skaits. Taču arī šis resurss ir visai ierobežots. Savukārt ārējos resursus var iedalīt divās grupās.

Liela darbaspēka rezerve ir emigrācijā esošie Latvijas iedzīvotāji, taču viņu atgriešana dzimtenē nav viegls uzdevums. Lielas diskusijas izraisa otra grupa – viesstrādnieki, par kuru piesaisti domā arvien vairāk uzņēmumu.

Tikšanās laikā notika vairāki balsojumi. Vienā no tiem pasākuma dalībnieki balsoja, vai viņi ir domājuši par viesstrādnieku piesaistīšanu. Aptuveni puse atklāja, ka ir apsvēruši šādu ideju. Taču pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Valmieras nodaļas vadītāja vietnieces Ingas Šteinbergas stāstītā, kas ir jāpaveic, lai nodarbinātu viesstrādniekus, un, uzklausot arī uzņēmēju pieredzi, otrajā balsojumā šīs idejas atbalstītāju skaits krietni samazinājās.

Diskusijas dalībnieki atzina, ka pašreizējie noteikumi ir izveidoti tā, lai maksimāli atturētu uzņēmējus no viesstrādnieku piesaistīšanas.

SIA “Valpro” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings pauda neizpratni, kādēļ ārzemju sportisti ir priviliģētāki par augstas klases speciālistiem, retoriski jautājot, vai viņi ir vērtīgāki Latvijas tautsaimniecībai par zinātniekiem un inženieriem.

Personāla atlases kompānijas “WorkingDay” pārstāve Ilze Černova un personāla atlases kompānijas “Kronos Latvija” Dace Kraveca apliecināja, ka darbaspēka trūkums ir ļoti izteikts, un tas ir būtiski mainījis viņu darbu. 2016.gadā 48% uzņēmumu jaunus darbiniekus meklēja darba tirgū, 11% – pie konkurentiem. Tagad tikai aptuveni 9% meklē darba tirgū, bet 50% meklē darbiniekus citos uzņēmumos.

Agrāk uz vakanci bijuši vairāki pretendenti, un darba intervijā darbadevēji bijuši tie, kas varējuši izvēlēties labāko kandidātu. Pašlaik darba ņēmējs diktē savus noteikumus.

Parasti uz vakancēm nepiesakās pretendenti. Tie ir jāmeklē un jāuzrunā personīgi. Tad seko ilgas pārrunas, lai vienotos, ko darbadevējs var piedāvāt potenciālajam darbiniekam, lai tas gribētu pamest savu līdzšinējo darbu. Nereti, iesniedzot atlūgumu, kandidāts paliek esošajā darbā, jo vadība pēkšņi viņu sadzird un novērtē.

Darba un informācijas portāla reemigrantiem “Your Move” vadītājs Jānis Kreilis norādīja, ka darbaspēka trūkuma problēmas risināšanā nevajadzētu par zemu novērtēt iespēju atgriezt ārzemēs dzīvojošos tautiešus.

Pašlaik ārpus Latvijas dzīvo un strādā 170 000 potenciālu darbinieku.

Emigrantu vidū vismaz 20% ir augstākā izglītība. Emigranti ir uzkrājuši darba pieredzi – virs 20% strādā augsti kvalificētās garīgā darba profesijā. Viņi ir apguvuši valodas un ieguvuši plašāku skatījumu uz pasauli. Emigranti ir studējuši ārzemju augstskolās (2012. gadā – 5000 studentu). Emigrantiem nevajag uzturēšanās atļaujas, un nav problēmu ar valodas barjeru.

Daudzi no tautiešiem vēlas atgriezties, kā galvenos faktorus minot ilgas pēc ģimenes, draugiem un Latvijas kopumā, taču galvenie kavējošais faktors ir atalgojums.

Kā liecina aptauja, 75% tautiešu būtu ieinteresēti par darbu Latvijā ar atalgojumu 1500 eiro, 54% nopietni apsvērtu domu atgriezties Latvijā, ja tiktu piedāvāta alga ap 1000 eiro. Lai arī darbu ar šādu algu Latvijā ir iespējams atrast, pārsvarā gan Rīgā un tās apkārtnē, tomēr darba meklēšanas process nav vienkāršs. Atšķirībā no Rietumu valstīm, kur darba sludinājumos tiek norādīta konkrēts algas apjoms, Latvijā bieži vien šī informācija tiek aizstāta ar vispārīgu frāzi “konkurētspējīgs atalgojums”, tādēļ daudzi tautieši neuzticas darba sludinājumiem. 40% tautiešu meklē darbu ar radu un draugu palīdzību.

Jānis Kreilis minēja arī to, ka

darbadevējiem Latvijā mēdz būt aizspriedumi pret tiem, kas veikuši mazkvalificētu darbu ārzemēs, lai gan šie cilvēki ir ieguvuši augstāko izglītību un pirms aizbraukšanas strādājuši augsti kvalificētu darbu.

Tādēļ viņš aicināja atbrīvoties no stereotipiem un būt atvērtiem pret šiem cilvēkiem, kas var kļūt par vērtīgiem darbiniekiem.

Avots: portāls “Valmieras Ziņas”

Raksts pieejams arī Šeit

Prezentācijas no pasākuma pieejamas ŠEIT

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Scroll to Top